REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

13-07-2017 - Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļā uzsvars tiek likts uz inovācijām

 

Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas (EUSEW 2017) ietvaros no 2017.gada 19.–25. jūnijam pasākumi notika gan Briselē, gan citviet Eiropā, pulcējot ap 3000 dalībnieku no iedzīvotājiem, uzņēmējiem, sabiedrisko institūciju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, tostarp, no Rīgas p/a Rīgas enerģētikas aģentūras.

Šī gada Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas tēma ir "Tīra enerģija visiem eiropiešiem". Daudzo EUSEW 2017 pasākumu vidū ir jāmin sekojoši Briselē apmeklētie pasākumi.

Eiropas Atjaunojamās Siltumapgādes un Dzesēšanas padomes rīkotais seminars “Inovācijas Atjaunojamās Siltumapgādes un Dzesēšanas sektorā”. Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platforma atjaunojamās siltumapgādes un dzesēšana jomā (RHC - ETPI) apvieno ieinteresētās personas no biomasas, ģeotermālās enerģijas, saules siltuma un siltumsūkņu nozares, tostarp, saistītās nozares, piemēram, centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas, siltumenerģijas akumulēšanas un hibrīdām sistēmām - definēt kopīgu Pētījumu, izstrādes un inovāciju stratēģiju atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanai siltumapgādā un dzesēšanā.

Bruxelles Environnement bija noorganizējis iespēju apmeklēt vairākus energoefektīvu ēku būvlaukumus. Vrijes Briseles universitātes sporta kompleksā, kas tiek renovēts, kopējās izmaksas: 8 miljoni eiro (3,3 miljoni no subsīdijām, 1,3 miljoni eiro no ārējā finansējuma) Investīcijas ilgtspējībā: 2 miljoni eiro, samazinot CO2 emisijas par 500 tonnām gadā. Projekta raksturojums:

  • Kompaktas ēkas dizains ar jauniem plakaniem un zaļiem jumtiem;
  • Labi izolētas ārējās norobežojošās konstrukcijas ar keramiska materiāla pārklājumu un enerģētiskā ziņā visaugstākā līmeņa stiklojumu;
  • Nakts periodā tiek pārsegti abi esošie baseini;
  • Siltuma atgūšana, pateicoties efektīvi organizētām gaisa plūsmām un siltumsūkņiem;
  • Siltuma atgūšana no filtrēšanas - skalošanas ūdens;
  • LED apgaismojums;
  • Ūdens dezinficēšana ar hloru, kas iegūts, izmantojot elektrolītiski iegūtus sāļus.

Interesants apskates objekts bija Oxygen Office Building – ofisu ēka, kas ir restaurēta un tagad atbilst “tuvu nulles enerģijas patēriņa”  ēkas standartam. Ēkā ir arī viedās gaismas un ventilācijas sistēmas, respektīvi gaismas automātiski pielāgojas ārējai gaismai un atkarībā vai kāds atrodas telpā. Ventilācija arī automātiski tiek regulēta. Tāpat ir saules fotoelektriskie paneļi uz ēkas zaļā jumta.

EU Sustainable Energy Awards Ceremony 2017 pasākuma ietvaros bija iespēja novērtēt inovāciju pielietojuma tendences pašvaldību energoapgādē. Tradicionāli Ilgtspējīgās enerģētikas nedēļas ietvaros tika paziņoti tematiskā konkursa balvu (AWARDS) laureāti. Konkursa žūrija pieņēma lēmumus par uzvarētājiem no nominēto 12 vidus četrās kategorijās – Bizness, Sabiedriskais sektors, Patērētāji un Enerģijas salas – bet tiešsaistē notika atklāts sabiedrības balsojums par labāko visās kategorijās. Lūk uzvarētāji:

  • Bizness - SINBIO  (SUSTAINABLE INNOVATION IN BIOENERGY; Tapping rural potential of renewable biomass plants in Slovakia);
  • Sabiedriskais sektors - CELSIUS ( SMART DISTRICT ENERGY; Sharing knowledge for energy-efficient heating and cooling (Gēteborga));
  • Patērētāji - HOME ENERGY SAVING KIT (Tools for householders to manage their domestic energy use (Īrija));
  • Enerģijas salas - TILOS ISLAND (Greek island ready for switch to renewable energy storage (Gieķija));
  • Sabiedriskajā balsojumā tiešsaistē par “winner of the 2017 Citizens’ Award” kļuva TILOS ISLAND, par kuru nobalsoja daudz vairāk cilvēku nekā iedzīvotāju salā.

Pašvaldībām nozīmīgs pasākums bija energoefektivitātes finansēšanas veicināšanai veltītais seminārs “ Accelerating the clean energy transition: financing energy efficiency at the local level”,  kurā galvenais akcents tika likts uz ēku energoefektivitātes finansēšanu (Smart financing for Smart Buildings), un kura gatavošanā līdz ar citiem Eiropas pilsētu sadarbības tīkliem nozīmīga loma bija Rīgas partnerim vairākos projektos – pilsētu apvienībai Energy Cities. Pasākuma nobeigumā vadošās pilsētu sadarbības organizācijas pieņēma kopīgu komunikē, kura būtība ir sekojoša:

Lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, mūsu organizācijas kopīgi pieprasa energoefektivitātes finansēšanas sistēmu, lai tās pamatā būtu vietēja mēroga rīcība klimata jomā. Vietējā līmeņa lomas pastiprināšana, lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju (4 ieteikumi):

  • Izstrādāt finanšu instrumentus un finansēšanas platformas, kas nav tematiski orientētas, lai pārvarētu šķēršļus darbībai un ļautu apvienot dažāda veida investīcijas pilsētās;
  • Ar struktūrfondiem labāk atbalstīt vietējo enerģijas atjaunošanas programmu izveidi un īstenošanu;
  • Turpināt pielāgot atbalsta shēmas vietējai situācijai, izmantojot maza mēroga tehniskās palīdzības mehānismu;
  • Grozīt Enerģētikas Savienības tiesību aktus, lai labāk atbalstītu atjaunojamās enerģijas kooperatīvu lomu.

Pasākuma runātāji bija Diana Barglazan (DG Energy), Maud Skäringer (DG Regional and Urban Policy), Sam Maule (E3G / high level expert group on sustainable finance), Isidoro Tapia (European Investment Bank), Erika Honnay (GRE Liege), Raphaël Claustre (Energies POSIT’IF).

Ēku energoefektivitāte bija viens no tematiem pasākumā ES iniciatīvas ilgtspējīgu ēku fondam virzošie spēki un izaicinājumi (EU initiatives for a sustainable building stock: drivers and challenges) Paneļdiskusija, kurā dalību ņēma Daniel Calleja Crespo, Matti Kuittinen, Judit Kimpian, Tatiana Bosteels and Vincent Briard, moderators James Drinkwater, kas kā Iltspējīgas būvniecības padomes pārstāvis vairākkārt uzstājies arī Latvijā. Debatēs tika aplūkoti jautājumi par to, kā šīs iniciatīvas var sniegt nozīmīgus datus un salīdzinošo novērtēšanu, veicināt pieprasījumu pēc ilgtspējīgu ēku  būvniecības un dot ieguldījumu ilgtermiņa ES ilgtspējīgu ēku stratēģijā.

Seminārā par “Nulles enerģijas datu centriem” tika pastāstīts par to, ka tuvāko 2-3 gadu laikā tiks pārstrādāta elektronisko iekārtu energoefektivitātes direktīva, jo tā jau ir novecojusi un tehnoloģijas ir attīstījušās strauji. Viens no lielākajiem patēriņiem ir datu centriem un tieši tur ir liels potenciāls samazināt enerģijas patēriņu. Vairākās Eiropas valstīs ir jau ieviesti sekmīgi dažādi projekti, kas skar tieši datu centrus, kā, piemēram, izvietojot uz datu centriem saules baterijas un vēja ģeneratorus.

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt