REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

28-02-2017 - Elektroenerģijas, dabas gāzes, siltuma un atjaunojamās enerģijas aktualitātes vērtē eksperti

 

2017.gada 23.februārī Rīgā notika enerģētikas nozares forums “Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā”, ko organizēja izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar sadarbības partneriem. Foruma mērķis bija analizēt elektroenerģijas, dabas gāzes,  siltuma un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un resursu tirgus tendences un iespējas, kā arī iepazīstinātu ar sagaidāmajām  izmaiņām enerģijas industrijas likumdošanā, veicinātu  dialogu starp uzņēmējdarbības vidi un likumdevēju. Pasākumu vadīja laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore Līva Melbārzde. Foruma  diskusiju paneļos savus jautājumus uzdeva arī daudzi nozares uzņēmumu un institūciju pārstāvji, tostarp, no Rīgas p/a “Rīgas enerģētikas aģentūras”.

Latvijas enerģētikas nozarei šajā gadā ir jātiek galā ar virkni izaicinājumu gan lemjot par tālāko rīcību nozarē, gan nosakot kādas prioritātes enerģētikai nākamajos gados ir jāsasniedz, ņemot vērā tās ietekmi uz citām ekonomikas nozarēm un kopējo konkurētspēju. Aktuāla diskusija ir sagaidāma par to, kā Latvijai sasniegt Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķus 2030.gadam attiecībā uz enerģētisko drošību, enerģijas tirgus stiprināšanu, kā arī ekonomikas dekarbonizāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, veicinot un nevis apdraudot tautsaimniecības izaugsmi.

Vairāki nozīmīgi soļi šajā ziņā jau ir sperti, piemēram, reformējot elektroenerģijas sadales sistēmas tarifus, lietotāji sākuši atteikties no neizmantotiem elektroenerģijas pieslēgumiem un liekām jaudām. Liels progress sasniegts elektroenerģijas vairumtirgū - kopš 2013.gada Latvijas elektrības cena ''Nord Pool'' biržā ir samazinājusies par 30%, veicinot pakāpenisku cenas samazinājumu arī gala patērētājiem (ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens).

Ļoti daudz vēl darāms gāzes tirgus atvēršanai, kas plānota 3.aprīlī. Šogad noteikti būtu jānoņem tā sauktie muitas tarifi uz robežām, citādi nebūs jūtams Klaipēdas termināļa labums. Notiek gāzes tirgus pārkārtošana no kubikmetriem uz kilovatstundām. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Gatis Ābele atzīmēja, ka ne tikai gāzes vairumtirdzniecības cenas nosaka gala izmaksas par gāzes apgādi patērētājiem - jāņem vērā arī sadales pakalpojumi, kur patlaban lielie patērētāji pēc būtības šķērssubsidē sadales izmaksas mazākiem patērētājiem. Mazajiem patērētājiem ilgākā termiņā varētu būt jārēķinās ar izmaksu pieaugumu par dabasgāzes sadales pakalpojumiem. Līdz foruma norises dienai Dabasgāzes tirgotāju reģistrā pieteikušies jau astoņi komersanti. Tie ir ''Latvijas gāze'', AS ''Latvenergo'', SIA ''Enefit'', AS ''AJ Power Gas'', SIA ''ESK sistēmas'', SIA ''Euro Energo Company'', SIA ''Frenzo'', SIA ''GEG''.

Energokompānijas “Latvenergo” ieskatā gāzes tirgus atvēršana, kas plānota 3.aprīlī, ir iespēja ''Latvenergo'' veikt elastīgus darījumus. Iesaistoties gāzes tirgū ne tikai kā patērētājs, bet arī kā tirgotājs, uzņēmums redz iespējas palielināt konkurētspēju elektroenerģijas un siltuma tirgū. Tiesa gan, lai varētu veidot piedāvājumu klientiem, jāsagaida tirgus regulējums. No elektroenerģijas ražošanas perspektīvas AS ''Latvenergo'' ir ieinteresēta, lai Latvijā ir liels gāzes patēriņš - jo lielāks patēriņš, jo lētākas ir izmaksas par infrastruktūras izmantošanu (AS ''Latvenergo'' valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs).

AS ''Latvijas gāze'' padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis uzsvēra, ka mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, uzņēmumam rēķinoties ar savu vietu tirgū un attiecīgi nodrošinot nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā.

AS “Latvenergo” Komercdirektors Uldis Bariss, raksturojot elektroenerģijas tirgus perspektīvas un izaicinājumus, secināja, ka:
•    Baltijas valstis no komerciālā viedokļa praktiski ir integrētas Ziemeļvalstu vairumtirgū;
•    Tirgus cenu joprojām veidos ražošanas mainīgās izmaksas un fiksēto izmaksu atgūšanai vajadzēs meklēt ārpus tirgus instrumentus;
•    Mazinoties izkliedētās ģenerācijas izmaksām, pieaugs šo iekārtu izplatība, kuras konkurēs jau ar kopējām tīkla izmaksām;
•    Energoefektivitātes pienākumu shēmu ir jāveido maksimāli atvieglotu, mazinot patērētājiem barjeras pašiem veikt energoefektivitātes pasākumus.

SIA ''Fortum Latvia'' valdes priekšsēdētājs Andris Vanags uzsvēra, ka, lai arī elektroenerģijas cena biržā pēdējos gados ir samazinājusies, galalietotāju maksājumi pieaug saistībā ar sistēmas pakalpojumiem, atbalstu ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī nodokļiem. Vanags uzsvēra, ka jārod risinājums attiecīgā kāpuma apstādināšanai. Svarīgi ir plānot atbalstu elektroenerģijas ražošanai atbilstoši tirgus principiem, lai tādējādi būtiski samazinātu subsīdiju līmeni galalietotāju maksājumos. Atbildot uz jautājumu par gaidāmo iespaidu uz elektroenerģijas cenām NordPool biržā sakarā ar šajā desmitgadē plānoto AES apturēšanu, kas atrodas  Zviedrijas otrā un trešā  cenu apgabalā, Vanags atbildēja, ka neesot indikāciju par būtiskām izmaiņām. Pie tam ir paredzēts iedarbināt jaunu AES Somijā.

Foruma darba kārtība

Prezentācijas

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt